Uzòçmuma personâls

                            LATVIJAS UNIVERSIT?TE
                       Ekonomikas un vad?bas fakult?te
                              Finansu instit?ts



                             Uz??muma person?ls
                         Refer?ts m?c?bu priek?met?
                       DARBA ORGANIZ??ANA UN VAD??ANA



                                  R?g? 1999



                                   SATURS

                                                                        lpp.

Ievads                                                              3


Vad?t?ja un darbinieku savstarp?j?s attiec?bas                4


“Sabalans?ts” person?la sast?vs attiec?b?
uz vecumu, profesion?lo sagatavot?bu utt.                     7


Darbinieku main?ba, person?la profesion?la
apm?c?ba                                                            10


Nobeigums                                                     12



                                   IEVADS

      Jap?nas ekonomikas veiksm?g? att?st?ba ilgsto?? laika  posm?  savulaik
pamudin?ja da??du valstu zin?tniekus un prakti?us uzman?gi p?t?t  meh?nismus
un iemeslus, k?d?? ?ai mums tik t?laj? un eksotiskaj? zem? tiek pan?kta  tik
augsta ra?o?anas efektivit?te. ?? anal?ze ??va secin?t, ka Jap?n?  ra?o?anas
vad??anas  koncepcijas  centr?  atrodas  cilv?ks,  to  uzskatot  k?   firmas
augst?ko v?rt?bu (!).  ?aj?  koncepcij?  visas  vad??anas  sist?mas  tur  ir
v?rstas str?d?jo?o  visu  iesp?jamo  dot?bu  un  sp?ju  atkl?smei,  lai  t?s
maksim?li  izmantotu  ra?o?anas  proces?,  bet  cilv?ks  lai  pats   tiektos
veicin?t t?s firmas uzplaukumu, kur? vi?? str?d?.
      Izmantojot jap??u pieredzi, ASV un  vair?k?s  Eiropas  valst?s  p?d?j?
laik? ar? ir  izveidoti  da??di  vad??anas  mode?i,  kuru  uzman?bas  centr?
atrodas  cilv?ks.  ?ie  mode?i  parasti  satur  ??dus  blokus   un   atzi?as
(svar?guma sec?b?):
      1) organiz?cijas (uz??muma, firmas) person?la kvalitat?vais sast?vs,
      2)  iece?ot  darbiniekus  firmas  svar?g?kajos  poste?os  tiek  r?p?gi
         nov?rt?tas to zin??anas, prasmes un sp?jas;
      3)  lieti??o  attiec?bu   stila   un   kult?ras   veido?ana   konkr?t?
         organiz?cij?, firm?;
      4) firmas att?st?bas ilgtermi?a m?r?u konkretiz?cija.

      Darbs ar cilv?kiem, ar person?lu – vai var b?t kas svar?g?ks?



             Vad?t?ja  un  darbinieku  savstarp?j?s  attiec?bas

      Optim?lu attiec?bu nodibin??ana starp p?rvaldniekiem un  padotajiem  -
t? ir viena no svar?g?kaj?m soci?li  psiholo?iskaj?m  probl?m?m,  kas  liel?
m?r? veido vad??anas procesu rezult?tus. Ir konstat?ts, ka pretrunas,  kuras
rodas darbinieku  saskarsmes  proces?,  rada  darba  ra??guma  samazin??anos
vismaz par 30% (!). Savuk?rt, - person?la  motiv?cija  optim?lu  savstarp?jo
attiec?bu apst?k?os to palielina par apm?ram t?du pat procentu.
      Tai pa??  laik?  patreiz  ir  iez?m?jusies  attiec?bu  pasliktin??an?s
probl?ma starp str?dniekiem un r?kot?jiem. K? galvenais iemesls tiek  min?ta
t?ze, ka liel?kajai da?ai nodarbin?to (piem?ram, ASV – 43%) piem?t  izteikti
ciniska  attieksme  pret  dz?vi  un  savu   darbu.   Soci?l?s   psiholo?ijas
speci?listi nosauc ??dus visp?rin?tus ??s attieksmes iemeslus:
       o darbs tiek p?r?k zemu apmaks?ts;
       o p?rvaldniekiem nek?d? gad?jum? nedr?kst uztic?ties;
       o uz??mums nedom? par neko citu, tik k? par savu biznesu;
       o str?d?jo?ie ir p?r?k ierobe?oti sava darba laika r?c?b?.
      Neg?ciju mazin??anai eksperti pied?v? ??du strat??iju:
      1) jau pa?? s?kum?, nosl?dzot  darba  l?gumu,  cilv?kiem  ir  j?ieg?st
         re?li priek?stati par savu darbu,
      2) darbiniekiem paredz?t un dele??t ties?bas, k? ar? atbild?bu  l?mumu
         pie?em?anai un to izpildei ikdienas darba proces?,
      3) ir nepiecie?ams nostiprin?t str?d?jo?o profesion?lo darba ?tiku.
      Laik?, kad firmas ?pa?i  pa?aujas  uz  labas  komandas  darbu,  pieaug
vad?bas loma kolekt?va veido?an?. Vairums cilv?ku augstu v?rt?  profesion?lu
un izl?m?gu vad?bu. Tai pat laik?  ir  svar?gi  b?t  god?giem,  saproto?iem,
labu v?lo?iem. ??du ?pa??bu tr?kums  var  kav?t  labu  sadarb?bu,  v?l??anos
kop?gi risin?t da??das probl?mas.
      Katram darbiniekam ar? pa?am  j?piedal?s  firmas  liet?s  un  j?cen?as
sasniegt maksim?li labus r?d?t?jus darb?, t?d?j?di  g?stot  gandar?jumu  par
padar?to.
      Laba reput?cija ir neap?aub?ms firmas “kapit?ls”. ?is v?rds nav  tikai
popularit?te tirg?. Daudz b?tisk?k ir  veidot  atmosf?ru  firm?,  darbinieku
viedokli par savu darba vietu, t?s vad?bu, kolekt?vu.
      Lai darbinieki tie??m censtos  str?d?t,  vi?u  attieksmei  pret  firmu
j?b?t pozit?vai; t?pat j?b?t tic?bai vad?bai, firmas produkcijai. Tie,  kuri
ir apmierin?ti un  firmai  uztic?gi,  labpr?t  turpin?s  str?d?t  firm?;  uz
vi?iem var?s pa?auties ar? firmai kritisk?s situ?cij?s.
      Firmai nep?rtraukti j?inform? arodbiedr?ba  par  ra?o?anu,  finansi?lo
progresu, kadru politiku. Piln?gas  un  noder?gas  inform?cijas  izplat??ana
darbinieku vid? var nov?rst daudzus p?rpratumus un probl?mas.
      Ir ?pa?i svar?gi, lai darbinieki sa?emtu prec?zu inform?ciju par  visu
firmas darb?bu, att?st?bu  realiz?cijas  sf?r?,  finansi?lajiem  r?d?t?jiem,
pl?niem attiec?b? uz str?d?jo?iem, telp?m, utt.
      Inform??anu un konsult?cijas var da??di organiz?t –  noturot  sapulces
ar arodbiedr?bu p?rst?vjiem, izplatot inform?ciju rakstveid?  u.c.  M??iniet
darba gait? noskaidrot  vispiem?rot?ko  str?d?jo?o  inform??anas  veidu.  Jo
vair?k darbinieki tiks  iesaist?ti  firmas  darb?b?,  jo  liel?k?  b?s  vi?u
interese  iesaist?ties diskusij?s par  firmas  att?st?bu  un  l?dzdarboties.
Lai diskusijas b?tu tie??m noz?m?gas, svar?ga ir savlaic?ga inform?cija.
      Ir vair?ki veidi, k? stimul?t  darbiniekus  str?d?t  cent?gi  –  alga,
apzi?a,  ka  esi  firmai  nepiecie?ams,  apmierin?jums  ar  darbu,   iesp?ja
att?st?t savas prasmes, utt.
      Pat, ja  atalgojuma  apm?rs  nav  vien?gais  noteico?ais  faktors,  ir
svar?gi,  ka  tas  noteikts  taisn?gi.  Tam  j?atbilst  gan   prasmei,   gan
izpild?jumam. Ab?m pus?m j?vienojas par god?gu darba samaksas sist?mu.
      Darba vide, darba veids un katra str?d?jo??  iesp?ja  kontakt?ties  ar
vad?bu un att?st?ties ir ?oti b?tiski  faktori.  T?tad  firmai  j?dara  viss
iesp?jamais, lai  nodro?in?tu  apst?k?us,  kas  stimul?  un  iesaista  visus
str?d?jo?os firmas darb?b?. ?ai sakar?b?  daudz  var  dot  r?p?gi  p?rdom?ta
politika darbam ar person?lu.



   “Sabalans?ts”  person?la  sast?vs  attiec?b?  uz vecumu,  profesion?lo
                             sagatavot?bu  utt.

      Pie?emsim, ka vairums  atbild?gu  darbinieku  aiziet  pensij?  apm?ram
vien?  laik?  vai  aiziet  pensij?  pirms  laika,  vai  paliek  str?d?t   uz
pusslodzi. ??d? situ?cij?  firm?  rad?sies  kadru  probl?mas.  T?pat  notiks
situ?cij?, kad vairums darbinie?u vienlaic?gi atrodas dekr?ta  atva?in?jum?.
Firmas  sekm?gai  darb?bai  ir  b?tiski  sabalans?t  darbinieku  vecumu   un
dzimumu.
      K? zin?ms, v?rie?iem piem?t liel?ks fizisks sp?ks  un  iztur?ba,  vi?u
organisms maz?k pak?auts nelabv?l?gas vides ietekmei. T?p?c tas  j??em  v?r?
form?jot cehus (sevi??i –  karstos!),  iecirk?us,  brig?des  u.tml.  V?rie?i
parasti ir uz??m?g?ki, ?tr?k pie?em  l?mumus.  Tas  nepiecie?ams,  str?d?jot
da??du l?me?u vad?t?ju amatos ar liel?ku vai maz?ku padoto skaitu,  pie  tam
– da??d?s nozar?s.
      Sievietes  ir  akur?t?kas,  uzman?g?kas,  r?p?g?kas,  kas  ir  svar?gi
speci?listu (ar? galveno un vado?o) darb?.
      T?d?j?di kop?jas iez?mes sievie?u  un  v?rie?u  izmanto?anai  da??dos,
teiksim, apar?ta darbos ir ??das:
       o v?rie?iem viegl?k padodas darbs  ar  padotajiem  (direktori